ES hronoloģijas

ES līgumi: Eiropas Savienības pamatā ir tiesiskums. Tas nozīmē, ka it viss, ko ES dara, pamatojas uz saistošiem līgumiem, kurus brīvprātīgi un demokrātiski parakstījušas visas ES dalībvalstis. Šie līgumi tiek dažkārt grozīti, lai padarītu ES darbību efektīvāku un caurskatāmāku, sagatavotos jaunu dalībvalstu uzņemšanai un ieviestu jaunas sadarbības jomas (piemēram, ES vienotā valūta, eiro).

Eiropas Komisija: Komisija atbild par ES līgumu ievērošanu. Viens no Komisijas galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt ES tiesību aktu piemērošanu visās dalībvalstīs. Tā var vērsties pret ES valstīm vai uzņēmumiem, kas neievēro ES tiesību aktus. Eiropas Komisija arī ierosina jaunus tiesību aktus un programmas ES vispārējās interesēs. Tos rūpīgi pārbauda Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome, kas pieņem galīgo lēmumu par visiem ES tiesību aktiem. Parlaments un Padome var priekšlikumus grozīt vai tos noraidīt pavisam. Komisija arī pārvalda ES budžetu un pārstāv ES pasaules mērogā.

Eiropadome: to veido valstu un valdību vadītāji. Viņi tiekas Eiropadomē vismaz četras reizes gadā. Eiropadomē tiek noteiktas ES galvenās prioritātes un vispārējie politikas virzieni, bet netiek pieņemti nekādi tiesību akti. Tas ir Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes uzdevums.

Eiropas Parlaments: tautas balss. Tas pārstāv ES valstu pilsoņus, un tā deputātus pilsoņi reizi piecos gados ievēlē tiešās vēlēšanās.

Eiropas Savienības Padome: Ministru padome. Padomē tiekas visu ES valstu valdību ministri, lai apspriestu, grozītu un pieņemtu tiesību aktus. Ministri ir pilnvaroti iesaistīt savas valdības darbībās, par kurām panākta vienošanās sanāksmēs. Padome kopā ar Eiropas Parlamentu ir ES galvenā lēmējinstitūcija.

Citas iestādes un struktūras: ES iestāžu un struktūru, kā arī ES aģentūru un citu struktūru pilns saraksts ir pieejams Europa tīmekļa vietnē.