2012. gadā Eiropas Savienībai piešķīra Nobela Miera prēmiju par miera un izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu Eiropā.
Eiropas Savienība nolēma Nobela Miera prēmijas naudu piešķirt bērniem, kuriem nav iespējas augt valstī, kur valda miers, un vairāk nekā divkārt palielināja saņemto prēmijas naudas summu (EUR 930 000), lai sasniegtu kopā 2 miljonus eiro. Rezultātā vairāk nekā 28 000 bērnu līdz šim varējuši piedalīties četros ārkārtas situācijām domātos izglītības projektos, kuri tika atlasīti pērn.
ES iecerējusi turpināt šo iniciatīvu turpmākajos gados — tā izveidos paliekošu Nobela Miera prēmijas politisko mantojumu un īpašu instrumentu, lai sekmētu izglītību konflikta zonās. Attiecībā uz 2013. gadu ES vēlreiz ir divkāršojusi resursus un piešķīrusi papildu 4 miljonus eiro, lai finansētu pašreizējos un jaunos projektus.
2012. gada Nobela Miera prēmija
Savā 12. oktobra paziņojumā Norvēģijas Nobela prēmijas komiteja darīja zināmu, ka, pieņemot lēmumu, tā ņēmusi vērā ES pūliņus stabilizēt lielāko daļu Eiropas un pārveidot to no karojoša kontinenta par reģionu, kur valda miers.
ES nozīmīgākais sasniegums, pēc komitejas teiktā, bijusi “sekmīgā cīņa par mieru, izlīgumu, demokrātiju un cilvēktiesībām”.
ES darbs apliecina “tautu brālību” un savā ziņā ir pielīdzināms “miera kongresiem”, kurus Alfrēds Nobels savā 1895. gada testamentā minējis kā Miera prēmijas piešķiršanas kritēriju.
Kopš 1901. gada Eiropas Savienība ir 21. starptautiskā organizācija, kura saņem šo prēmiju.
- Nobela prēmijas komitejas paziņojums presei (nesaīsināts)
- Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētāju paziņojums Nobela Miera prēmijas sakarībā
- Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja paziņojums
Apbalvošanas ceremonija
Prēmiju pasniedza 10. decembrī Oslo. ES tāpat kā pārējie laureāti prēmiju saņēma no Norvēģijas Nobela prēmijas komitejas priekšsēdētāja. Eiropas Savienību pārstāvēja Eiropadomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāji. Tradicionālo Nobela prēmijas uzrunu ES vārdā teica priekšsēdētāji H. van Rompejs un Ž. M. Barrozu. ES delegācijai Oslo apbalvošanas ceremonijā pievienojās četri Eiropas jaunieši — internetā rīkotā ES konkursa uzvarētāji (sk. zemāk).
Konkurss
ES iestādes un Eiropas Jaunatnes forums par godu piešķirtajai prēmijai sarīkoja konkursu, kurā jauniešiem bija jāpaskaidro, ko miers Eiropā nozīmē viņiem.
Bērniem vecumā no 8 līdz 12 gadiem atbilde bija jānosūta zīmējuma veidā, bet 13 līdz 24 gadus vecajiem — kā īsu tekstiņu. Tika saņemti aptuveni 5400 darbu. Uzvarētājus noteica komiksu grāmatu autora Žana van Hammes vadītā žūrija un iedzīvotāju balsojums vietnē “Facebook”.
Uzvarētāji
- Elena Nikoleta Garbuio (16) no Itālijas
- Ilona Zelkovska (21) no Polijas
- Larkins Zahra (23) no Maltas
Visi četri uzvarētāji tika iekļauti Eiropas Savienības oficiālajā delegācijā Oslo, kas saņēma 2012. gada Miera prēmiju. Viņi piedalījās oficiālajā ceremonijā 10. decembrī un Nobela Miera prēmijas koncertā 11. decembrī.
“2012. gada Nobela Miera prēmija nav tikai atzinība ES līdzšinējiem sasniegumiem, tā piešķirta, lūkojoties arī nākotnē”, paziņoja ES iestāžu vadītāji. “Tāpēc mēs vēlamies, lai Eiropas jaunieši, kuri manto kontinentu, kur valda miers, un kuru ziņā ir Eiropas nākotne, būtu kopā ar mums Oslo.”
Aptauja par Nobela Miera prēmijas piešķiršanu Eiropas Savienībai
Aptauja par Nobela Miera prēmijas piešķiršanu ES
Galvenie secinājumi
- Trīs ceturtdaļas respondentu piekrīt, ka miers un demokrātija ir visnozīmīgākie ES sasniegumi;
- divas trešdaļas respondentu ir lepni, ka Eiropas Savienībai piešķirta Nobela Miera prēmija;
- seši no katriem 10 aptaujas dalībniekiem piekrīt, ka ES bija pelnījusi saņemt Nobela Miera prēmiju un ka tā uzlabos ES tēlu;
- vairākums Grieķijas, Austrijas, Slovēnijas, Nīderlandes un Zviedrijas respondentu nepiekrīt, ka šo apbalvojumu vajadzēja piešķirt Eiropas Savienībai un ka tas uzlabos ES tēlu.