Bulgārija 2026. gada 1. janvārī ieviesa eiro un kļuva par 21. eirozonas dalībvalsti. Šis ir svarīgs posms valsts integrācijai Eiropā. Jau daudzus gadus Bulgārijas leva bijusi piesaistīta eiro ar fiksētu kursu 1 eiro = 1,95583 levas, tāpēc izmaiņas nebūs īpaši pamanāmas. Taču eiro oficiāla ieviešana paver jaunas iespējas: vienkāršāka ceļošana un iepirkšanās visā Eiropā, vairs nebūs valūtas maiņas komisijas maksas un lielāka līdzdalība Eiropas ekonomisko lēmumu pieņemšanā.
Kā Bulgārija sasniedza šo mērķi?
Eiropas Centrālā banka 2025. gadā apstiprināja, ka Bulgārija ir izpildījusi visas prasības, lai pievienotos eirozonai. Pēc tam ES ministri 2025. gada jūlijā deva zaļo gaismu, kas pavēra ceļu valsts pārejai uz jauno valūtu. Lai palīdzētu cilvēkiem sagatavoties, veikali un pakalpojumu sniedzēji kopš 2025. gada vasaras norāda cenas levās un eiro.
Ar kādām problēmām saskaras Bulgārija?
Bulgārijai, tāpat kā ikvienai valstij, kas pievienojas eirozonai, ir jānodrošina netraucēta pāreja. Uzņēmumi un bankas tagad atjaunina savas sistēmas, līgumus un grāmatvedības instrumentus.
Daļa iedzīvotāju arī pauž bažas par iespējamo cenu pieaugumu, lai gan levas ilgstošā saikne ar eiro ierobežo šo risku. Skaidra saziņa un cenu norādīšana abās valūtās palīdz veidot uzticēšanos un pārredzamību valūtas nomaiņas laikā.
No 2026. gada 1. janvāra eiro ir vienīgā oficiālā valūta, ko izmanto Bulgārijā. Šī pāreja stiprina Bulgārijas vietu ES ekonomikas sistēmā un atbalsta integrētāku Eiropas tirgu.
Vai zināt, kā izskatās Bulgārijas monēta? Uzziniet vairāk par eiro monētu valsts pusēm šeit.
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2026. gada 1. janvāris
- Autors
- Komunikācijas ģenerāldirektorāts
Noderīgas saites
Sveiki, jaunie eiropieši! Vai esat dzirdējuši par Kārļa Lielā balvu? Šis Eiropas Parlamenta konkurss aicina jauniešus vecumā no 16 līdz 30 gadiem dalīties ar novatoriskām idejām par labāku Eiropu. Lai piedalītos konkursā, vienkārši apmeklējiet Kārļa Lielā balvas oficiālo tīmekļvietni.
No 2026. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam Kipra būs Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts – tā ir svarīga loma, kuru ik pēc sešiem mēnešiem rotācijas kārtībā uzņemas kāda no ES valstīm.
Pagājušā gada septembrī Eiropas Komisija aicināja bērnus un pusaudžus aizpildīt tiešsaistes aptauju par kiberterorizēšanu. Aptaujā savu viedokli pauda vairāk nekā 6300 bērnu no visas ES vecumā no 12 līdz 17 gadiem.
Piedalieties konkursā un laimējiet klases ekskursiju uz Eiropas Parlamentu ar pielāgotu programmu un nakšņošanu.
No 18. līdz 24. novembrim mēs atzīmējam Pasaules antimikrobiālās rezistences izpratnes veicināšanas nedēļu – globālu iniciatīvu, kuras mērķis ir novērst pieaugošos draudus, ko rada rezistence pret antibiotikām un citiem antimikrobiālajiem līdzekļiem. Šī problēma var skart jebkuru un jebkur un radīt nopietnas sekas veselībai un sabiedrībai.
Sabiedrībai ir vajadzīgi aktīvi pilsoņi, kas var veidot pasauli, kurā viņi vēlas dzīvot. Tomēr iedvesmot bērnus un pusaudžus iesaistīties politikā vai pievērsties Eiropas vērtībām var būt sarežģīts uzdevums. “Erasmus+” Žana Monē vārdā nosauktās darbības ir īpaši izstrādātas skolotājiem un skolām, lai palīdzētu nākamās paaudzes iedzīvotājiem būt aktīviem, informētiem un ES jautājumos zinošiem.